Latvijas veselības aprūpe pēdējos gados ir ievērojama attīstība - jaunas ārstēšanas metodes, modernāka diagnostika un plašākas iespējas pacientiem. Tomēr ir slimības, kas joprojām klusi un neatlaidīgi grauj mūsu sabiedrības veselību, paliekot ēnā aiz skaļākām tēmām. Viena no tām ir C hepatīts - infekcija, kas, šķiet, nevienu īsti nebaida, taču turpina veselības aprūpes vairs ietekmēt cilvēku dzīves un radīto milīgu slogu sistēmu.
Vai nav paradoksāli - laikā, kad medicīna spēj pilnībā izārstēt C hepatītu, Latvijā šī slimība joprojām tiek atklāta pārāk vēlu? Mēs atrodamies otrajā vietā Eiropā pēc reģistrēto C hepatīta gadījumu skaita, un, kā apgalvo infektologi, šie skaitļi ir tikai aisberga redzamā daļa. Daudzi cilvēki dzīvo ar sabiedrībā, par to pat nenojaušot. C hepatīts ir kluss, nemanāms, taču tiešām destruktīvs - tas gadiem var neradīt nekādas sūdzības, līdz aknas jau ir neatgriezeniski bojātas.
C hepatīts ir aknu iekaisums, ko izraisa C hepatīta vīruss (HCV). Tas izplatās, saskaroties ar problēmām asinīm - caur nesterilām adatām, tetovējumiem, manikīra un pīrsingu instrumentiem, reizēm arī seksuālas transmisijas ceļā. Riska faktori var šķist neaktuāli un maznozīmīgi, taču pat neliela procedūra, kas veikta nepiemērotos apstākļos, var būt infekcijas sākums.
Īpaši bīstami ir tas, ka C hepatīts reti izpaužas ar specifiskiem simptomiem. Cilvēks jūtas noguris, viņam pasliktinās ēstgriba, var parādīties viegla nelabuma sajūta, bet reti kurš tāds īpaši saista ar aknu slimību. Kad parādās dzelte vai izteikts nespēks, aknu bojājumi jau ir ielaisti un tad ārstiem jācīnās ar sekām, nevis tieši.
Infektologi un gastroenterologi nereti sastop pacientus, kuriem tiek nodrošināta aknu ciroze, lai gan cilvēks nekad nav lietojis alkoholu. Tikai padziļināta izmeklēšana atklāj, ka vainīgs ir neārstēts, gadiem ilgi hroniski noritošs C hepatīts.
Saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) datiem, Latvijā C hepatīta saslimstība ir 42,3 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, kamēr Eiropas vidējais rādītājs ir 7,4. Tas nozīmē, ka infekcija pie mums izplatās sešas reizes biežāk nekā citur Eiropā. Pasaules Veselības organizācija (PVO) Latviju norāda kā valsti vidēji augstu C hepatīta izplatību (≥2 %), un aicina ieviest vispārēju skrīningu visiem pieaugušajiem. Taču Latvijā joprojām nav valsts apmaksātas skrīninga programmas. Atšķirt no Lietuvas, kur šādās mehānisms darbojas jau vairākus gadus, valstī testēšanās joprojām balstās uz iniciatīvu vai mūsu individuālajām kampaņām. Rezultātā infekcija bieži tiek atklāta vēlīni - tad, kad aknu bojājumi jau kļuvuši neatgriezeniski.
Epidemioloģiskie dati rāda, ka anti - HCV izplatība Latvijas iedzīvotāju vidū ir ap 2,4 %, bet aktīvas infekcijas (HCV - RNA pozitīvie) - ap 1,7 %. Īpaši augsta izplatība ir riska grupās: intensīvās aprūpes iestādēs tā sasniedz4,2 %, bet patvēruma vietās - pat līdz 12 %. Šie skaitļi atklāj skarbu patiesību - ne tikai nespējam pietiekami labi varam, bet arī nepiedāvājam konsventu profilaksi tiem, kam ir vislielākais risks.
Pastāv vairāki iemesli, Latvija gadiem nespēj izkļūt, kāpēc no šīs bīstamās situācijas:
Nepietiekams skrāpējums
C hepatīts bieži ir asimptomātisks, tāpēc var atklāt tikai ar specifiskām analīzēm. Tomēr Latvijā nav izveidota sistēma, kas nodrošina universālu testēšanu, piemēram, noteiktu vecuma grupu vai riska profesiju.
Riska grupu nepietiekama aptvere
Tajās sabiedrības daļās, kur infekcijas riski ir noteikti - medicīnas personālam, personām ar tieši atkarībām, ieslodzījuma vietās, aprūpes iestāžu testēšana bieži vien tiek veikta atbilstoši un adekvāti.
Primārās aprūpes nepilnības
Ģimenes ārstu praksē trūkst vienotu algoritmu un resursu, lai piedāvātu C hepatīta testu pacientiem, īpaši tiem, kas paši par to neprasa. Daudzi ārsti atzīst, ka laika un motivācijas trūkuma dēļ profilaktiskā diagnostika tiek atstāta novārtā.
Sabiedrības informēšanas trūkums
Vēl joprojām pastāv mīts, ka C hepatīts ir “riska grupu slimība”, kas skar tikai narkotiku lietotājus vai asociālus cilvēkus. Faktiski patiesi var - arī cilvēks ar stabilu darbu un veselīgu dzīvesveidu.
Finansējuma un politikas prioritātes trūkums
Lai gan ārstēšana ar tiešās darbības pretvīrusu medikamentiem Latvijā ir pieejama un pilnībā apmaksāta no valsts līdzekļiem, profilakse un skrīnings netiek finansēti pietiekamā apjomā. Rezultātā mēs ārstējam sekas, nevis kādam citam.
C hepatīts nav tikai medicīniskā diagnoze - tas ir arī ekonomisks un sociāls slogs. Katrs neatklāts vai novēloti patīkams gadījums nozīmē lielāku izdevumus vēlāk - hospitalizāciju, ilgstošu ārstēšanu, iespējamu aknu transplantāciju, kas ir viena no sarežģītākajām operācijām. Turklāt slimība bieži skar cilvēku darbspējīgā vecumā, viņu produktivitāti un dzīves kvalitāti. Pacienti bieži stāsta, visapgrūtinošākā ir nevis ārstēšana, bet neziņa gadiem ilgi nejust neko un uzzināt, ka aknas ir neatgriezeniski bojātas. Pacienti nereti jautā - kā un kāpēc es par to nezināju iepriepkš?
Risinājums ir iespējams, un tas neprasa neiespējamus līdzekļus, ne tehnoloģiskus brīnumus. Galvenais ir sistēmiska pieeja - nevis kampaņveidīgi pasākumi, bet konsekventa, valstiski koordinēta stratēģija:
- Katram Latvijas iedzīvotājam no 30- 40 gadu vecuma būtu jāpiedāvā vienreiz mūžā veikt anti - HCV testu, īpaši, ja pieder riska grupai
- Jāstiprina ģimenes ārstu un laboratoriju sadarbība, ieviešot vienotus algoritmus testēšanai
- Nepieciešamās papildinātās izglītības skolās un sabiedrībā, stāstot par aknu veselību un veselības veselības profilaksi
- Jāpiešķir lielāks finansējums primārajai profilaksei, jo agrīna diagnostika un lētāka nekā komplikāciju ārstēšana
Latvijas ārsti ir gatavi - mums ir testi, mums ir medikamentu un zināšanas. Taču vēl joprojām pietrūkst vienas būtiskas sastāvdaļas - sabiedrības vēlmes rīkoties. Līdzīgi kā sirds un asinsvadu slimības, arī C hepatīta gadījumā profilakse sākas nevis ārsta kabinetā, bet ar cilvēku informētību: ar vēlmi saprast, interesēties, pārbaudīties. C hepatīts nav nenovēršama realitāte, tā ir slimība, ko var labi un efektīvi ārstēt, ja par to runā, ja rīkojas un, un veselības sistēma nostājas cilvēka pusē agrīni, nevis gaida, līdz slimība kļūst ielaista.
C hepatīts Latvijā nav tikai medicīnas jautājums - tā ir sabiedrības attieksmes pārbaude. Vai mēs spēsim atzīt, ka klusais vīruss, kurš gadiem nemanāmi grauj vienu no cilvēka svarīgākajiem orgāniem, ir mūsu kopējā atbildība? C hepatītu var izskaust! Mums tikai saka - klusēt tāpat kā šī bīstamā slimība vai rīkoties proaktīvi ar zināšanām un vienotu stratēģiju.
C hepatīts. 2023. gada epidemioloģiskais ziņojums. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs.
